Šovasar no 8. jūlija līdz 18. jūlijam viesu namā “Ausmas” Valkas novada Ērģemē notika jauniešu starptautiskās apmaiņas projekts “When I know what I can, than I know what I want”, kurā piedalijās 27 jaunieši un viņu līderi no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Uh, tās bija lieliskas 11 dienas…. Es gan svarīgu darbu dēļ ierados drusku vēlāk, bet…. dienas laikā “pieslēdzos”. Tas bija ļoti grūts projekts, jo parasti jau tādās apmaiņās ierodas paši labākie un aktīvākie jaunieši, bet šoreiz…. tieši tā – jaunieši no tautas, kas savā ikdienā nav “vunderkindi”, kas piedalās simts un vienā lietā un aktivitātēs . Vienkārši jaunieši jeb tokēnisma* pārstāvji. Līderi gan bija uuuuu – ar fantastisku pieredzi! Un es esmu cieši pārliecināta, ka tieši līderi, lai gan sākumā nikni un dusmīgi, bija tie, kas maigām un izjustām krāsām, nepārtraukti laužot un piezemējot sevi parādija šiem tokēniem, ka IESPĒJAS PAŠIEM PADARĪT SAVU DZĪVI INTERESANTĀKU ARĪ LAUKU VIDĒ NOTEIKTI IR! Vai nu patīk vai nepatīk , bet tieši jaunieši ar mazākām iespējām tagad ir apamiņu mērķgrupa. 11 dienu laikā nevar gūt milzīgu progresu un pārmaiņas, bet bija tik ārkārtīgi patīkami, ka noslēgumā bija radusies apmaiņas projekta family jeb kopības sajūta.
* tokenism – the practice of doing something in order to make people believe that you are being fair and including all types of people and issues when this is not really true
Nu gluži jau no tokēnisma visus neizglābām, bet vienu līdz divus pakāpienus uz priekšu pavedām – ja kāds (vismaz 2) ies vēl tālāk un uzņemsies pats savu iniciatīvu – tas būs vienkārši lieliski! (skatīt pielikuma prezentāciju, lai labāk saprastu).
Ko tad īsti mēs šajā apmaiņā gribējām panākt? Jā…. panākt…. Panākt jau neko nevar, ja tas otrs pretī negrib panākt. Mazpamazām panāca….
Patiesībā jau man ir jāsāk ar kādu stāstu, kas iesākās ziemā. Divas aktīvas dāmas – sauksim viņas par Ilzi un Laimdotu jau decembrī JSPA organizēto apmācību “Kopā ” ietvaros saņēma uzdevumu gudrot kaut kādu pasākumu jauniešiem … Uzdevumu izpildījām, atskaitījāmies, bet… iecere nelika un nelika mieru, jo mēs tieši tos tokēnisma jauniešus bijām paņēmušas…. Un KAUT KĀ BIJĀM paņēmušas no tāda aspekta, ka jauniešiem laukos ir ne tikai bezdarbs, kas ir arī pieaugušo problēma, bet ir arī “vispār nekas nav ko darīt un neko viņi arī nevar izdarīt, jo nav tas un šitas”. Ilze ir brīnišķiga, aktīva sieviete, kurai nav vienalga, kas notiek viņas dzīves vidē, un kura dažādos veidos mēģina “sapurināt” noskumušo un bezcerībā iegrimušo lauku sabiedrību ar dažādiem pasākumiem un aktivitātēm. Un viņa ir arī jaunatnes lietu kordinātore Vidzemē! Man arī nav vienalga, kas notiek man apkārt, turklāt kā skolotājai ir ne tikai zināšanas, prasme un pieredze kā strādāt ar dažāda vecuma cilvēkiem, bet arī jaunatnes lietu speciālista izglītība un pieredze. Ilze labi rēķina, Laimdota daudz gudro, plāno un skaisti runā, viskautko praktiski māk izdarīt – ideāls pāris, lai rakstītu un izdarītu projektu. Un, ja abas ar jauniešiem – tad arī projekts par jauniešiem! Jaunie taču ir Latvijas nākotne! (Mēs vēl tam ticam!) Tad nu projekts ar savādo, jeb apgriezto nosaukumu : Ja es zinu, ko es varu, tad es zinu ko es gribu” jeb “When I know what I can, then I know what I want” tika iesniegts un finansēts no “Jaunatne darbībā” (Youth in action) līdzekļiem.
Mazliet par projektu no idejiskās un formālās puses:
Projekts bija trīspusēja apmaiņa starp Latviju, Lietuvu un Igauniju. Tajā sadarbojās trīs biedrības: Biedrība “Atbalsts Valkas ģimenēm”(LV), Rural Communities Association of Ukmerge Region(LT), Non profit organization “Heategevusühistu “ANTVA’ (EST).
Projekta mērķis:
1. Iepazīties ar pieredzi par jauniešu nodarbinātību parnervalstīs , īpašu uzsvaru liekot uz jauniešu iesaisti ar ierobežotām iespējām.
2. Caur radošajām aktivitātēm izmēģināt un sajust tās prasmes un iemaņas kas var būt par pamatu tālākās karjeras izveidei.
3. Uzzināt par iespējām ko piedāvā ES par jauniešu nodarbinātību.
4. Radīt ideju platformu par jauniešu nodarbinātības iespējām, apzinoties savas prasmes un iemaņas.
Apmaiņas uzdevumi:
1. Caur aktivitātēm un diskusijām un radošajām darbnīcām radīt jauniešiem tiešu priekšstatu par nodarbinātības jautājumiem partnervlstīs un to ietekmi uz jauniešu ikdienu, karjeras izvēli.
2. Kopā darbojoties jauktās grupās, mācīties sastrādāties starptautiskā līmenī, izzinot, respektējot otra vēlmes un idejas.
3. Apmaiņas ietvaros galvenokārt tiks veicināta dažādu valstu jauniešu savstarpējā izpratne, kas pilnveidos dalībnieku prasmi veidot veselīgu komunikāciju starp tiem.
Nu bet pats svarīgākais, protams, ir jautājums KĀ TAD MUMS GĀJA?
Īsā atbilde: VISĀDI!
Pašas grūtākās šķiet bija pirmās trīs dienas kāmēr sapratām kāda tad īsti ir grupa ar kurā esam, kāda ir jauniešu pieredze jauniešu apmaiņās ( praktiski nekāda!) un kā tad lai īsti tiekam līdz izvirzītajam mērķim, pildot savus uzdevumus…. Jā, NEVIEGLI! Patiešām grūta jauniešu grupa, turklāt ar mērķi un motivāciju meklēt nodarbinātības iespējas savā lokālajā vidē labi, ja 2 jaunieši no 21 bija ieradušies…. Kopā bija 27 projekta dalībnieki – jaunieši un viņu līderi. Projekts notika viesu namā “Ausmas”, Ērģemē.
Pirmās divas dienas kā jau pirmās divas dienas – iekārtošanās, noteikumi, projekta mērķi, iepazīšanās, ledus laušana, sportiskas aktivitātes , spēles, koncerts – teātra svētki Valkā, pierašana vienam pie otra – teiksim tāda “apostīšanās”.
Pārsteigumi arī neizpalika…. Tie nebija visai jauki – tāpēc par to labāk, lai paliek…
Un tad 3. dienā…. beidzot daudziem kā auksta duša uz galvas, ka te būs arī kaut kas jādara, jāmācās, jāiesaistās, un pats trakākais – jādomā! Protams, ka ir lietas, ko var darīt ļoti atraktīvi ar neformālās izglītības metodēm, bet tas nenozīmē, ka neformālā izglītība ir kaut kāds “traļi vaļi”, kur piepūle nav vajadzīga un visu laiku ir tikai jautri un interesanti….. Mans secinājums – tā kā 3. diena jebkuros projektos ir kritiskā diena – labāk pirmajā dienā labi un pamatīgi visiem vajag izstāstīt kas? kā? un kāpēc? te notiek un notiks. It īpaši tas attiecas uz grupu, kurai nav nekādas apmaiņas projektu pieredzes, turklāt katrs jaunietis patiešām nāk no savas vietas, nevis no jau pazīstamas grupas.
Un tā kā pasaule jau tā ik dienas tiek pārpludināta ar negatīvu informāciju, tad stāstīšu tikai par labo un vērtīgo – gan notikumiem, gan gūto pieredzi ko un kā nākotnē darīt labāk!
Ko tad var darīt jaunietis laukos vispār? Kādas ir iespējas kaut ko sākt darīt?
Tā apmēram mums sanāca attiecībā uz jauniešiem. UN tad šīs lietas tika konkretizētas attiecībā uz katru no valstīm.
Darba duna un rezultāti:
Atziņa – patiesībā mēs tik ļoti esam pieraduši pie savas vides kurā it kā nekas nenotiek, ka brīdī, kad par to aizdomājamies, varam secināt – notiek gan! Un ir tik interesanti uzzināt, kas notiek gan mums kaimiņos – gan tuvāk, gan tālāk!
Tad sekoja tāda ļoti nopietna aktivitāte, kas vēlāk tika vērtēta kā garlaicīga, bet iespējams garlaicīga tāpēc, ka lika pamatīgi padomāt un izlemt visu ļoti individuāli…. Secinājums – šoreiz tas notika par ātru, jo grupu vēl nepazinām un nesajutām tik labi….. “Statements–I agreeordisagree”. Apgalvojumi protams par darbu un strādāšanu. Kaut arī pasāpīgs, tomēr labs ievads tēmai. Vismaz viedokļu līderi noteikti spilgti izcēlās!
Un tad mazliet par to, ko mums vajag darīt, lai mums klātos vēl labāk?
Pirmais attēls – LT, otrais – LV, trešais – EST
Un tad brīnišķīgā Rita mums pastāstija un parādija kā ar Jaunatne darbībā projekta sniegtajām iespējām jauniešu grupa stopējot var apceļot daudzas valstis. Exciting! (attēlā Rita pie pogām)
Pēc kārtīgas smadzeņu darbināšanas vakarā notika pavisam laba fiziska pastrādāšana ierīkojot volejbola laukumu. Jā, lai ir ko darīt, jaunieši paši tam var radīt apstākļus! Turklāt ļoooti ātri!
Sorry, bet filmiņu par lielo bedri un akmeni nevaru šeit iedabūt…..
4. un 5. diena. “Es un manas prasmes” – praktiskās darbnīcas kulinārijā, rokdarbos, keramikā, dziedāšanā, dejošanā un fotogrāfēšanā. Darbnīcas notika gan ar profesionālu sava amata pratēju atbalstu, gan pašu jauniešu vadībā. Mērķis – noskaidrot, kas man sanāk un kas man patīk vai nepatīk.
Rokdarbu darbnīcā bija iespēja apgūt pērļošanu, sauso filcēšanu un tapošanu.
Kulinārijas darbnīcā 1. grupa vārija zupu un gatavoja uzkodas, 2. grupa gatavojamakaronus ar boloņas mērci, bet 3. grupa cepa vēja kūkas. grupas darbojās jauktā sastāvā.
Keramikas darbnīcā tika mīcīts māls un katrs dalībnieks izgatavoja savu bļodu.
Dziedāšanas darbnīcā viena dziesma tika apgūta 3 valodās.
Dejošanas darbnīcā jaunieši iestudēja 2 līnijdeju priekšnesumus. Rezultātus redzēsiet citas dienas aprakstā.
Foto darbnīcā bija iespējas radīt “neveiksmīgu” un veiksmīgu fotogrāfiju paraugus.
Un 4. vakarā bija Lietuviešu kulturās vakars ar Kāzu tradicijām (tas būtu vesela atsevišķa stāsta vērts!) un Pirti.
5. dienas vakarā ar savām kultūras lietām sevi pieteica igauņi. Progresīvi, patriotiski un dāsni ar cienastu!
Secinājumi pēc 4. un 5. dienas aktivitātēm – labāk tomēr, lai nodarbības atbalsta kāds profesionālis katrā jomā, citādi rodas dažādas problēmas, jo var gadīties, ka grupā nevienam nav īstas skaidrības kā tas vai šitas ir darāms. Varbūt tā lieta arī patiktu un sanāktu, bet neskaidrība rada pretestību patikšanai un sanākšanai. Nu jā – improvizēt jau arī nemaz nav tik slikti!
6. diena – Sporta aktivitāšu diena. Katrai valstij bija jāsagatavo savs sporta aktivitāšu piedāvājums apmēram pusotras stundas garumā. Arī šeit tāpat kā darbnīcās jauniešiem bija iespējas sevi pārbaudīt. Galvenais akcents tika likts uz grupas saliedēšanu un komandu veidošanu.
Lietuviešu organizētās aktivitātes – volejbols ar sedziņām, ķieģeļa meklēšana “aklo gājienā”, futbols ar rokām.
Latviešu grupas sportiskās aktivitātes – orientēšanās spēle ar 5 kontrolpunktiem – slotaskāta pacelšanu, ūdens pārnešanu ar sevi no trauka uz trauku, grupas skulpturēšanu, ūdens glāzīšu stafeti, plēves apgriešanu uz otru pusi. Enerģiski!
Un tā kā visi ļoti karstajā dienā jau bija drusku slapji – tad sākās papildus aktivitāte “Rumulēšanās”!
Igauņi piedāvāja “Visiem draudzīgi atpiņķerēties”. Ilgi, bet forši! Filmiņas no sporta dienas un citām aktivitātēm skatīties :
Vakarā bija Latvijas kultūras vakars, bet…. ak vai …. fotoaparāts kaut kā bija pārkrāvies un nu nekādi nevēlējās izkrauties. Tad nu šeit jāiztiek ar aprakstu. Protams, ka drusku pastāstijām par Latvijas vēsturi, tradicijām, pacienājām ar tradicionālajiem zirņiem, rupjmaizi ar medu un Jāņu sieru, protams, “Laimas” saldumiem un vēl šo to. Bija enerģiski danči, rotaļas un spēles, kuras nevarējām beigt un beigt. lielisks palīgs mums bija Arta Šomase, kura bija ieradusies sveikt sev kādu cilvēku dzimšanas dienā ar lielu pašceptu lauku torti. Varbūt kādam ir bildes? Meklēšu. Vislielāko atsaucību izpelnijās kāda filmiņa par latvieti cauri laikiem (iekopē šo adresi):
7. diena – Diskusija kā savas prasmes pārvērst ienākumā….. Vēl joprojām bez fotoaparāta. Patiesībā tā bija tāda gūtās pieredzes apkopošana par iepriekšējo dienu. Jauktajām grupām tika dots uzdevums izveidot nelielu ideju vētru par to, ko mēs varētu darīt jau šodien ar tiem resursiem, kas mums jau ir pieejami, lai varētu saņemt ienākumus. Runa bija gan par mērķi, gan par procesu. Pirmajā bildē runa ir par veidiem kā to darīt katram individuāli – nu apmēram, ja es esmu viens vai ar draugu kādus pakalpojumus un preces es varu piedāvāt. Otrajā bildē ir viens vienīgs risinājums -izglītojošs kulinārijas šovs ar jauniešiem. Trešajā bildē runa iet par universālu māju, kura piedāvā dažnedažādus pakalpojumus un iespējas gan izglītībai dažādos amatos, gan peļņai. Ceturtajā bildē runa iet par procesu – vari darīt jabko, taču atceries likumu : dari, nopelni, iegūldi, lai varētu paplašināties, tad atkal :dari, nopelni, iegūldi, lai varētu paplašināties un tā tikai uz priekšu. Gudri un daudzveidīgi!
Pēc pusdienām sakravājām savas mantas un devāmies āra dzīvē apgūt pieredzi pie lauku uzņēmējiem nozarēs, kas būtu pieejamas arī jauniešiem. Mūsu pirmais pieturas punkts bija Z/s “Silkalni”, kuras saimniece Zeltīte Kaviere nodarbojas ar ārstniecības augu audzēšanu un sagatavošanu. Saimniece mums vispirms lika pastrādāt vācot bērzu lapas no meijām. Tad izrādija kalti, kurā augi tiek smalcināti un žāvēti, kā arī deva ļoti noderīgus padomus skaistumam un veselībai par maura reteju un citiem augiem. Jau no paša rīta viņa bija gatavojusi jauniešiem īpašu spēka dzērienu no saberztiem pelašķiem, raudenēm, medus un citrona.. Ļoti garšīgi un atspirdzinoši. Bija iespēja nogaršot arī dažnedažādus augu sīrupus un uzlējumus, kas ir noderīgi cilvēku veselībai. Varējām našķot medu no medus kāres. Labas sajūtas! Iegādājāmies arī dažnedažādus tēju maisījumus – šoreiz gan vairāk pēc iedvesmojošajiem nosaukumiem uz paciņām….
Diena bija nežēlīgi karsta. Tā kā atradāmies Vaidavas pagastā, kur ir Vaidavas ezers – peldēšanās bija obligāta.
Otrais objekts bija Krēslinieku sēta “Lejasbrežģos”, kuras saimniece Īrisa Vainovska ir keramiķe. Skaisti sakoptajā sētā mums katram ļāva izvēlēties akmeni, kuru bija jānoliek pie jau esošajiem akmeņiem pie Visu Vēju Staba izsakot vēlēšanos nevis sev, bet kādam sev tuvam cilvēkam. Ļoti nopietni jāpiedomā. Tad mums izrādija izstāžu zāli, kas iekārtota kādreizējā kūtiņā, kur savulaiku mitušas gan kazas, gan 100 vistas. 😉 Tagad šeit apskatei ir izlikti saimnieces darinātie trauki un sienas šķīvji. Smalki! Krēslinieku sētā ir arī seno lietu un seno darbarīku muzejs. Īpaša, kā jau liecina pats sētas nosaukums – Krēslinieku, uzmanība šeit ir pievērsta krēslinieku amatam. Stāstijums ir par krēslinieku darbu un sadzīvi, materiālu sagādi -kokiem un niedrēm, darbarīkiem. Visu šo pasākumu noslēdz melnbalta šaurfilma “Visu mūžu un vēlreiz” – par Strīķu nedzirdīgo krēslu meistaru Eduardu Tanni un viņa likteni. Eduards Tanne, krēslu filmēšanai gatavojot, bija jau 82 gadus vecs. Filma daudzkārt apbalvota starptautiskos īsfilmu festivālos. Šajā sētā arī apmetāmies uz nakšņošanu teltīs. saimniece mums bija pagādājusi malku, zāļu tēju ar krūzītēm un brīnišķīgu pļaviņu birzmalā. Sienu, ko palikt zem teltīm mīkstākai gulēšanai ar saimnieces atļauju savācām paši. Pēc vakariņām mans fotoaparāts beidzot atjēdzās.
Vakarēšana sākās ar sadziedāšanos dažādās valodās un ieilga līdz rītausmai ar brīnišķīgiem spoku un šausmu stāstiem. Arlabunakti! Mani vīgriežu lauks un griezes gulēt nolika ļoti ātri!
8. diena No rīta es pirmo reizi šajā vasarā Aizgulējos! Cik labi, ka ir vakara apspriedes, kurās saplānojam nākošo dienu! Viss jau notika – novākšanās, brokastošana, mazgāšanās. Vienkārši super!
Iekrāvāmies busiņā un neilgi pirms 10tiem bijām Valmierā Biznesa un inovāciju centrā – inkubātorā. Cik nu kurš bija možs uz šādu pirmdienas rīta aktivitāti, bet prezentācija bija patiešām lieliska. Mērķis bija iepazīstināt jauniešus ar pieejamo atbalstu savas idejas realizācijā un labās prakses piemēriem.
Tālāk devāmies uz Valmieras jauniešu centru “Vinda”
Tur centra direktors Dāvis Sirmais mūs iepazīstināja ar centra nodarbību klāstu un darbību, kas ir vērsta gan uz bērniem, gan jauniešiem. Visiem ļoti patika, jo katrs atrada kaut ko tādu, kas uzrunāja tieši viņu!
tad jaunatnes lietu speciāliste Laila Skujiņa mūs iepazīstināja ar jaunatnes darbu Valmierā un pēc jauka enerdžaizera
Bija jāveic arī kāds praktisks uzdevums jauniešu aktivitāšu pasākumu plānošanā Valmieras pilsētas svētkiem.
Papusdienojām un brīvsolī vai grupiņās iepazinām Valmieru. Kaut kur netā ir video, kur jaunieši savu dejošanas darbnīcu organizē arī uz Rīgas vārtiem. Es vēl meklēju! Atsauksmes par pilsētu un tās iespējām bija labas!
Kad atgriezāmies mājās, pavakariņojām, sakopām telpas (ar svaigu aci pēc ceļojuma viss labāk redzams)
un mierīgi pavadījām laiku kino vakarā skatoties animācijas filmu “The Croods”. Labs pārdomu gabals dažādām dzīves situācijām.
9. diena Atgriešanās realitātē un neformālā izglītība un prezentācijas. Darbā ar jaunatni ļoti nozīmīga lieta ir neformālā izglītība. Tas jau notiek visu apmaiņas laiku, bet kas tad īsti ir šī izglītība? To tad arī noskaidrojām, gan teorētiski, gan praktiski. ‘Pavisam īsiņi…. Bija iespējas arī kādu no metodēm savā grupā piedāvāt visiem klātesošajiem izmēģināt prksē.
Tika piedāvātas lomu spēles, situāciju analīze – starp citu tieši tika analizēta iepriekšējā vakara filma, ledlauži un iepazīšanās spēles. Pat tika izveidots sižets kā tiek saprasta metode market place…. Aizraujoši. Dīvainu video, kur kamera pusi ir filmējusi pēc saviem ieskatiem varat redzēt šeit:
Pēcpusdienā notika gatavošanās un vakarpusē notika Lielais Apmaiņas Prezentācijas pasākums vietējiem iedzīvotājiem. Gan priekšnesumi, gan izstādes, gan aktivitāte ar viņiem kopā radīja prieku un jautrību visiem!
Bet vakarā Heleri dzimšanas diena ar ābolkūku un torti…..
10 . diena Ideju platforma – Ko mēs varam kopīgi uzsākt? Tā kā iepriekšējā dienā neformālās izglītības metodes visus ļoti aizrāva. Bija iespēja pamēģināt vienu no ietilpīgākajām metodēm -simulāciju. Pašvaldība piešķir labākajai jauniešu nodarbinātības idejai 5000 eiro sava biznesa uzsākšanai. Projektus vērtēs kompetenta žūrija, kurā ir 4 dalībnieki: tāds kuram patīk absolūti viss, tādas, kurš par visu šaubās un baiļojas, tāds, kuram pret visu ir ļoti kritiska attieksme – nopietns un sīkumains un tāds, kurš visu pasauli redz tikai izdevumu un ieņēmumu izskatā.
Tika piedāvātas 4 idejas – unikāla materiāla un darbības principa mašīna (unikāli dārgs projekts), deju studija (iespējams, bet tikai kā papildus bizness) , krēslu darbnīca (ar ideāli izstrādātu darbības shēmu) un maizes ceptuve – konditoreja (pilnīgi reāli iespējams projekts laukos, ja ir laba loģistika). Pēc žūrijas uzdotajiem jautājumiem un iebildēm patiešām varēja aizdomāties par lietām, kuras vēl vajadzētu papildināt. Arī paši ideju prezentētāji sniedza daudzus padomus un ieteikumus, meklēja risinājumus. Radoši un nopietni!
Uzvarēja maiznieki! Pamatvajadzības taču! Pārējie saņēma iedrošinājuma biļetes nākotnei!
Pēcpusdiena un vakars pagāja gatavojoties „Hipiju ballītei” – daži pat apguva jaunus rokdarbu veidus un izpaudās tik radoši, ka pat vakariņas vairs neinteresēja.
Bet pa to laiku otrajā stāvā visus smalki izjokoja, jo vajadzēja, lai…..
.. bija jāsveic Reda dzimšanas dienā!
11. diena Izvērtēšana un atvadas. Viss reiz beidzas un daži jau sāk ilgoties pēc mājām! Kopā ņemot bija labi un visi jūtas kā viena liela ģimene. Šis tas patika, šis tas nē. Mušas nepatika visiem! Lietuvieši ir iecerējuši šo projektu turpināt kā uzņēmējvalsts! Tad jau ir cerība vēl tikties!
Jaunieši virtuāli var iepazīt savu nākotnes profesiju
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) aicina jauniešus iepazīt profesiju dažādību, dodoties pastaigā pa virtuālo Profesiju Pasauli. Interneta vietne www.profesijupasaule.lv šobrīd atklāj gandrīz 50 dažādu nozaru speciālistu darba ikdienu un izaicinājumus.
Profesiju Pasaulē šobrīd var viesoties ēdināšanas, elektronikas, informācijas tehnoloģiju un kokapstrādes uzņēmumos, vadības un administrācijas, „Kļūsti uzņēmējs” mājās-uzņēmumos, skaistumkopšanas un fitnesa centrā, tūrisma birojā un viesnīcā. Ieskatu darba ikdienā sniedz intervijas ar profesiju pārstāvjiem un fotoreportāžas par speciālistu darba gaitām. Ja kāda profesija ir ieinteresējusi, īpašā sadaļā, kas aizved uz Izglītības ceļvedi NIID.LV, var izpētīt amatu aprakstus un izglītības iestāžu sarakstu, kur konkrēto profesiju iespējams apgūt.
Profesiju Pasauli savā darbā var izmantot arī karjeras konsultanti un klašu audzinātāji, lai paplašinātu skolēnu priekšstatus par profesiju daudzveidību un radītu skolēnos interesi un vēlmi padziļināti pētīt darba pasauli un savas personīgās karjeras iespējas. Vietnē ietverti materiāli, kas mudina jauniešus domāt par sevi ne tikai kā par topošo darba ņēmēju, bet arī darba devēju.
„Drīzumā vietnē parādīsies sadaļa, kurā būs vadlīnijas patstāvīgai profesiju izpētei. Īpaši noderīgas tās būs jauniešiem, tiekoties ar potenciālajiem darba devējiem vai dodoties ekskursijās uz uzņēmumiem,” atklāj Didzis Poreiters, VIAA NIID.LV datu bāzes vadītājs.
Veidojot profesiju aprakstus, izmantots LR Profesiju klasifikators, Eiropas Sociālā fonda projektā „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana” izstrādātie nozaru apraksti un nozaru kvalifikāciju struktūras, kā arī konsultācijas ar nozaru asociācijām un nozarē strādājošiem uzņēmumiem.
VIAA Informācijas un karjeras atbalsta departaments projektā „Profesiju Pasaule” 2013. gadā plāno atvērt vēl 9 mājas-uzņēmumus, tādējādi interaktīvā veidā jauniešiem pastāstot vēl par 50 profesijām. Drīzumā taps ķīmija nozares, telekomunikāciju, transporta un loģistikas, metālapstrādes, pārtikas pārstrādes un mežu izstrādes uzņēmumi, banka, kultūras objekts, kā arī īpašā māja-uzņēmums.
Mani sauc Ruslans Opaļeņiks. Es dzīvoju Burtniekos, mācos Valmierā. Mana aizraušanās ir ģitārspēle. Jau ilgu laiku esmu domājis par to, ka vajadzētu sapulcināt kopā jauniešus vecumā no 17 līdz 20 gadiem no Burtniekiem, Burtnieku novada un Valmieras, kuriem ir tuva mūzikas tēma, un kuri grib dzīvē kaut ko sasniegt tieši ar muzicēšanu!
Es vēlos sazināties un dibināt kontaktus ar jauniešiem, kuri aktīvi nodarbojās vai vēlas nodarboties ar mūziku. Gribu ar jums kopā rakstīt projektu, lai iegādātos mūzikas instrumentus un piesaistītu mūziķus, kas var ko noderīgu iemācīt. Tāpēc vajadzētu savākties un izveidot jauniešu iniciatīvas grupu, respektīvi – izklāstīt savas idejas, noskaidrot prasmes utt. Burtniekos Multifunkcionālais jauniešu iniciatīvu centrs ir lieliska vieta, kur varam satikties katru dienu. Lieliski būtu, ja varētu vienoties par vienu noteiktu tikšanās dienu! Iesaku sestdienu no 12.00 līdz 17. 00
Kāds ir šī pasākuma mērķis? Domāju, ka katrs zina, ko viņš grib un spēj. Ja TU esi pārliecināts, ka māki vai mācies spēlēt ģitāru, ka māki vai mācies spēlēt bungas vai jebkuru citu mūzikas instrumentu, tad tev šī iespēja ir jāizmanto. Šis pasākums ļaus katram sameklēt sevī patieso „ES” kā mūziķim un cilvēkam. Visas idejas centīsimies uzklausīt un realizēt (pēc iespējām).
Izmanto iespējas kuras Tev tiek dotas.
Ja tu esi ieinteresēts, tad raksti man uz e-pastu: rubi123@inbox.lv vai uz draugiem.lv Ceru uz atbalstu, sadarbību un uz drīzu tikšanos!
Maija ir lielisks cilvēks, kas nodarbojas ar vecu cilvēku aprūpi Burtnieku novada Valmieras pagastā. Maijai patīk runāt. Un man ļoti patīk Maiju uzklausīt. Viņa ir ārkārtīgi pozitīvs cilvēks, kas, ja kāds sāk kurnēt par politisko situāciju valstī, saka, lai lābāk kādu “aņuku” izstāsta. Maijas dēls jau 6 gadus strādā un dzīvo Dānija. Maijas aizbildnībā regulāri ir kāds audžubērns. Maija – kā viņa pati saka ir krieviete. Patiesībā jau viņas vecāki ir no Krievijas – mamma mājsaimniece, bet tētis veterinārārsts, kas šo māku apguvis Odesā. Maija ir neliela auguma kundzīte pirmspensijas vecumā. Šodien, neskatoties uz baigo aukstumu, mēs uz ielas pļāpājām par to, kāpēc padomju varas gados cilvēkiem bija jāstājas partijā, kaut arī tas nesaskanēja ar viņu pārliecību. Nu maizi ģimenei taču kaut kā vajag nopelnīt ieņemot labus amatus! Runājām, ka ik pa 30 gadiem “vecais tiek noliegts progresa vārdā”. Un nāk jauna vara, kas neglābjami atkal grib būt bagāta. Bet pats foršākais, ko Maija pateica par referendumu, pēc valodu pielietojuma apspriešanas citās Eiropas valstīs bija, ka mammīte viņai attiecībā uz vietējās valodas zināšanu vienmēr ir teikusi tā: “Bērniņ, aizejot ciemos nekad nav jāsāk slaucīt ar savu slotu” jab “V čužom dome ņemeķi svojej metloj.” (nevaru uzlikt slāvu burtus) Maija latviski runā bez akcenta un tikai viņas nedaudz slāviskais izskats liecina, ka viņa ir cittautiete. Vēl mēs runājām par to, ka krievu valoda, neskatoties uz negācijām Latvijā tomēr ir Lielā Pasaules valoda, par kuru interese un arī nepieciešamība sadarbības vārdā pieaug visā Eiropā. Rīgā darbu vieglāk dabūt, ja tomēr zini abas valodas. Es un Maija, lai no latviešiem “izbēgošo” Latviju pasargātu no identitātes zaudēšanas referendumā balsosim par latviešu valodu kā vienīgo valodu Latvijā, taču, ja situācija būtu citādāka, mēs būtu gatavas balsot kaut vai par 5 vietējām valodām, jo katras valodas zināšanas ir kā instrumenta spēles apguve. Un kāpēc gan , lai mēs Latvijā nebūtu “cilvēki orķestri”? Bet, ja latviešu Latvijā paliek arvien mazāk, ir jāglābj izmirstoša nācija patlaban glābjot tās valodu! Un te nu vairs nav nekāds nacionālisms….
Hanimuns's Blog 